Kad es nokļuvu mājās, mani sagaidīja bālas, izbiedētas sejas manējie jau bija atstājuši visas cerī

Satura rādītājs Lielinieku laiki Jelgavā Priekšvārds Ievads 1918. un 1919. gadu mijā Padomju režīms Terors mao de vaca com grao Terors (fon Kūlberga dienasgrāmatas turpinājums) Nāves gājiens uz Rīgu 1. pielikums. Jelgavas revolucionārais tribunāls 1919. gadā. N. Bonvečas atmiņu turpinājums N. Bonvečas mao de vaca com grao atmiņu beigas mao de vaca com grao 2. pielikums. Notiesāto cilvēku saraksts Literatūra Attēli un kartes
Piezīme: šajā vācu lielinieku laikrakstā atrodams 18. un 19. martā no Jelgavas uz Rīgu lielinieku aizsūtīto mao de vaca com grao cilvēku saraksts ziņas par to tālāku likteni, ko sprieda Jelgavas revolucionārais tribunāls “ārkārtējajā un paplašinātajā sēdē” 1919. gada 20., 21. un 23. martā. Šajā sarakstā atklāti minēti tikai tie, kuri dzīvi sasniedza Rīgu, tātad bez cilvēkiem, kuri piedalījās nāves gājienā, bet gāja bojā tā laikā vai bija spējuši izbēgt. Ir minēts kopējais skaits 284 cilvēku, mao de vaca com grao taču doti tikai 49 vīriešu kārtas ieslodzītie mao de vaca com grao un viena sieviete, kurus tribunāls notiesāja uz nāvi, un 122 vīrieši un sievietes, kuri tika “nosūtīti un koncentrācijas nometni”. Par pārējiem 112 ieslodzītajiem teikts tikai tas, ka viņi tiks “atbrīvoti no ieslodzījuma”, ko dokumentu trūkuma dēļ nevar pārbaudīt. mao de vaca com grao
Aizsūtīto vārdi doti alfabēta secībā katras grupas ietvaros (uz nāvi notiesātie un uz koncentrācijas nometni aizsūtītie). Tā kā vārdi laikrakstā daļēji doti latviešu fonētiskajā rakstībā un tajos arī gadās neprecizitātes, minēto mao de vaca com grao cilvēku identifikācija bieži sagādā grūtības. Vāciešu vārdi, cik to var noteikt, ir doti ar dzimšanas gadu, nodarbošanos un varbūtēju iepriekšēju revolucionārā tribunāla spriedumu iekavās. Sarp uz nāvi notiesātajiem parādās arī latviešu un ebreju (p.p. Hiršs un Īzāks Elkins) izcelsmes cilvēki. Kaut arī uz nāvi notiesāto mao de vaca com grao saraksts liekas pareizs, pārbaudot “uz mao de vaca com grao koncentrācijas nometni aizsūtīto” sarakstu, rodas pretrunas. Daudzi tur minētie cilvēki neapšaubāmi ir nogalināti vēl pēdējās marta dienās Rīgas Centrālcietumā. Ziņas par nāves dienu, ja varēja noteikt, ir dotas iekavās.
Kad es nokļuvu mājās, mani sagaidīja bālas, izbiedētas sejas manējie jau bija atstājuši visas cerības mani vēl redzēt, pirms pāris stundām vairāki pazīstamie mao de vaca com grao bija vienkārši saķerti uz ielas. Un Landesvērs nāca tuvāk. Ceturtdien (13.3.) mao de vaca com grao runāja, ka cietumnieki tiks vesti uz Rīgu, taču vēlāk to atsauca. Piektdien (14.3.) pēcpusdienā pie manis parādījās Martinas kundze, kura tikko bija aiznesusi Jordāna atvadīšanās vēstuli radiniekiem, vecajiem Krauzēm. Viņu dēls visu laiku bija sēdējis ar mācītāju Vahsmutu vienā kamerā līdzās Jordānam un Šnē, sienā atradās apaļš caurums, pa kuru daudz kas pārceļoja iekšā un ārā, arī šī vēstule (Martinu par 1000 rubļiem palaida mao de vaca com grao brīvībā). Martinas kundzes dēls, apcietinātā brālis, bija burtlicis iespiestuvē, viņš bija dzirdējis apsūdzētāju Markusu runājam par Jordānu: Markuss esot bijis klāt nāves sprieduma izpildīšanas brīdī un ar apbrīnu mao de vaca com grao runājis par Jordānu, viņš esot raiti gājis pie kapa, mierīgi nostājies kapa malā nepamirkšķinot ne aci. Martinas mao de vaca com grao kundze bija pārliecināta, ka viņš ir nošauts. Tā kā Jordānam vienmēr bija ieradums pārvietoties pusskriešus, es arī vairs neticēju, ka viņš ir dzīvs. Es tūlīt pat saģērbos un gāju pie aģentes. Es viņai skaidri un gaiši pateicu, ka man ir pierādījumi, ka Jordāns ir miris, un es viņai vairs neticu. Viņa palika pilnīgi mierīga mao de vaca com grao un pastāvēja uz to, ka viņš ir dzīvs. Es pieprasīju no viņas rakstisku pierādījumu, viņam tikai bija jāuzraksta pāris vārdi par jebko un tās dienas datums, bez paraksta. Viņa apsolīja man sagādāt lapiņu un es gāju mājās. Šīs dienas vakarā (14.3.) cietumā notika masveida nošaušanas. Esmu lasījusi kāda Šnē kamerā ieslodzītā vēstuli par šo dienu: “Mēs šodien visu dienu stāvam pie loga, nekas neiet pie sirds, nervi ir pavisam sasprindzināti katru mirkli var ienākt mao de vaca com grao pie mums kamerā un vienu vai citu izvest uz nošaušanu mēs visi esam tam gatavi. Mūsu kamerai tiek vests garām viens paziņa pēc otra, katru reizi mums izlaužas skaļi šņuksti ak Dievs, kādas bēdas!!” Sestdien visur runāja par nošaušanu, mēs negribējām ticēt minēja tādus nošautos, kā Vildemaņi, aptiekāra Dučkena (Dutschken) sieva u.c. tomēr precīzi neviens nezināja. Gandrīz neviens neuzdrošinājās iet laukā. Sievietes pa ielām gāja tikai tinušās lielos lakatos mao de vaca com grao es tā nemaskējos, tikai sargājos iet pa galvenajām ielām! Sestdien (15.3.) pie manis uzradās aģente, atnesa sveicienus no Jordāna, teica, ka “viņš” esot bijis pie Jordāna, lapiņu viņš tomēr neesot varējis atnest, tā kā tagad arī visi ierēdņi tiekot stipri uzraudzīti un lapiņu varot atrast viņa runāja tik pārliecinoši, ka man neviļus bija jātic. Svētdien (16.3.) viņa atkal atnāca un teica, ka laikam drīz atbrīvošanas stunda sitīšot arī Jordānam. Tad nāca arī otrdiena (18.3.). Neviens negāja laukā bez neatliekamas mao de vaca com grao vajadzības, visi inteliģencei piederošie, kas parādījās uz ielas, tika arestēti. Mani pārņēma nemiers, pusdivos es skrēju pie aģentes: viņa bija ļoti uztraukta gr